Sadalot domu gājienu, kas radās pēc GovCamp un kura analītiskā daļa ir lasāma šeit,šajā domu plūsmā vēlos saprast un izskaidrot politiskās (ne)iesaistīšanās iemeslus manā gadījumā, domājot, ka neesmu unikāls un tādu ir daudz, daudz vairāk.
Kam nepieciešams mans viedoklis?
Un te mēs nonākam pie iemesliem, kāpēc tikai 1-2% iedzīvotāju ir gatavi aktīvi iesaistīties valsts pārvaldes darbības uzlabošanā, lēmumu pieņemšanā, politiskajos notikumos, utt. Kurš ir teicis, ka sabiedrībai nav viedokļa?? Pat neapstājoties pie delfi komentāriem, kuru autori bieži vien ir daži, kas ātri raksta un sarunājas paši ar sevi.. Kur ir tas piemērs, kad sabiedrības viedoklis pēdējo 6mēnešu laikā būtu ticis uzklausīts?? Tikai tad, kad uzņēmējs iet un lobē savu vajadzību pie pazīstamiem Saeimas deputātiem.. tikai tad, kad izmisuši uzņēmēji mēnešiem gaida atbildi no valsts bankas, bet tad par to runā masu mēdijos.. tikai tad, kad motociklistu brālība ir nostājusies pie parlamenta.. tikai tad, kad aukstā janvāra naktī cilvēki demolē Vecrīgu.. tikai tad valsts vara pamana, ka nav šajā valstī palikusi viena.. noraustās, saausās.. paslēpj asti kājstarpē un saka: ”ar šādām metodēm neko nevar panākt”. Un es jau minēju, ar kādām var.. pazīšanas vai troksnis, kas var izraisīt turpmāku masu mēdiju nemīlestību..
Ceturtdien JL deputāte Saeimā Liene Liepiņa aicināja māmiņas un citus, kuriem šķiet, ka viņu Satversmē paredzētās tiesības ir pārkāptas, nevērsties Satversmes tiesā, jo tad valsts bankrotēšot, jo būšot jāmaksā kompensācijas visiem, kas iestājušies par savām tiesībām, bet tā sekas būšot valsts bankrots. To viņa saka pēc tam, kad Saeima nav spējusi pieņemt lēmumu par savu kompensāciju samazināšanu, jo “mūsu deputātiem ir mazākās algas ES”. Par ko tieši mēs runājam? Deputātiem pašiem ir skaidrs, ka viņi pārkāpj valsts pamatlikumu ar argumentu “tagad ir tādi laiki”??
Jā, es neesmu aizgājis politikā.. pirms pašvaldību vēlēšanām jau biju aizpildījis pieteikuma anketu, lai stātos Pilsoniskajā Savienībā, bet tad ieraudzīju tos pašus vēžus, kas raujas pie siles no citas kulītes, jo iepriekšējā bija kļuvusi par šauru.. neaizgāju. Es nevaru stāties organizācijā, kurā nedēļas laikā paspēja saskriet tik daudz dīvaiņu.
Sabiedrība netic, tomēr pakļaujas politiskās reklāmas spiedienam. Tieši tā varētu raksturot to, kas notika pašvaldību vēlēšanās. Lielākā daļa neredz lielu atšķirību starp lēmējvaru un izpildvaru, kā arī par valsts varas pārstāvi uzskata jebkuru ierēdni KAC. Cilvēki pat pret labajiem darbiem (Lielie_LV) izturas ar piesardzību un aizdomām. Neviens vairs netic Mākoņtēvam un Eināram.. mēs esam nonākuši līdz tam, ka valsts prezidents pasakās tiem, kas vēl nav pametuši valsti..
Izklausās pelēki?
Protams,bet mēs izdzīvosim..
Bet noslēgumā es vēlējos nedaudz pieskarties tam, kā man, parastam cilvēciņam kaut kur pasaules malā pie polārlāčiem ir iepaticies kāds politiķis (vai drīzāk viņa tēls, ko veiksmīgi veido PR speciālisti??).. Neskatoties uz visu, ko domāju un esmu teicis par to valsti, mani viņš pārliecina. Salīdzinot viņa vairāk nekā stundu garo uzrunu parlamentam ar tām, ko neesmu spējis noklausīties mūsu Valžu izpildījumā, “I was impressed”. Un tāpēc es brīnos, ka neviens PRščiks nav spējis izvilkt no mūsu pirmajām sejām neko tik cilvēcisku, skaidru un saprotamu, kā zemāk redzamajā video redzu es. Atmetam pilnīgi visus stereotipus un pretrunīgos lēmumumus, kas pieņemti agrāk.. bet tikai paskatamies uz šo tēlu.. Nu, vai uzrunā?
Es ļoti ceru, ka Valdiem ir/ būs tādi ierēdņi apkārt, kas atbildīgi un ar cieņu pret rakstītāju sadala/-īs vēstules, lai Valdis var izlasīt to, kas patiesībā notiek valstī. Un es ceru, ka cilvēki vēl rakstīs…
/video pirmoreiz pamanīts @ http://ierednis.blogspot.lv / Jā, Liena, arī mani ASV prezidents skumdina.. un es diemžēl sāku apskaust viņa valstī dzīvojošos.. jo es lepojos ar viņu prezidentu. Zināt, kas man nepatika visvairāk? Tas, ka viņš savā uzrunā Kongresam teica: “Mēs esam vienoti un neviens negrasās padoties. … Mēs samazinājām nodokļus, lai ļautu attīstīties mazajam biznesam.. mēs samazinājām nodokļus studentiem un mājokļu īpašniekiem..” Bet varbūt sliktāk ir tas, ka viņš iedveš vairāk uzticības nekā visi mūsējie kopā? Bet šis jautājums jau ir par citu tematu un tikai nedaudz skar GovCamp iniciatīvu.
Ja nu kādam pietiek drosmes noklausīties visu: President Obama’s First State of Union Address:
2 Comments on "Par iesaistīšanos, atbildību un uzticēšanos"
Trackbacks
[...] Šis raksts bija vēl garāks, tomēr nolēmu to sadalīt divās daļās.. Otrā daļa- par uzticēšanos un sabiedrības iesaistīšanos. [...]
[...] tomēr neticas), Jorens izteicies pat divos ierakstos (GovCamp 2010 risinājumi un attīstība; Par iesaistīšanos, atbildību un uzticēšanos). Arī manas ...