Jorena BLOGZ

Pasākums ir noslēdzies un, cik lasu rīkotāju un apmeklētāju atsauksmes, iespaidu tik daudz, ka nav īsti laika apkopot un analizēt, jo vēl joprojām ir tā sarunu gaisotne, prieks, radošais noskaņojums, kas valdīja GOVCAMP ne-konferencē. Nu jau pagājusi viena nedēļa un izkristalizējušies secinājumi, kas radās, pavadot pasākumā aptuveni 5stundas.

Lasot domubiedra Kaspara emuāru par šo tematu, neviļus pieķeru sevi pie domas, ka tomēr esmu nostājies tajā pusē, kas valsts pārvaldi uzskata par sadarbības partneru, palīgu, asistentu un pakalpojuma sniedzēju, par kura pakalpojumiem es maksāju, neatkarīgi no to izmantošanas apjoma. Lai nu būtu, bet piekrītu ne-konferences runātājiem, kas uzsvēra, ka valsts ar ierēdņu palīdzību sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, tātad- visai sistēmai ir jābūt ar vienu mērķi: padarīt katra iedzīvotāja dzīvi vienkāršāku, saskaroties ar valsts un pašvaldības institūcijām. Jau senā diskusija, kuru aizsākām, kad vēl strādāju skolā 90.gadu vidū- skolotājs ir pakalpojuma sniedzējs un skolotājs skolā atrodas, lai palīdzētu skolēniem, nevis, lai spētu izdzīvot skarbajā skolas vidē, kur viņa darbu traucē bērni. Ne visi to spēja saprast un izturēt šo domu.

Jāatzīst, ka, saskaroties ar valsts pārvaldi un pašvaldības institūcijām, līdz šim man ir gandrīz tikai pozitīva pieredze (jo nespēju atcerēties nekā negatīva- to es no operatīvās atmiņas dzēšu). Neatceros rupju attieksmi no kāda puses.. nevērību.. nevēlēšanos iedziļināties.. jo es parasti neļauju neiedziļināties. Ar nedaudz naivu smaidu un jautājumu: “Sakiet, es patiešām nesaprotu…” vienmēr ir izdevies atrast, noskaidrot un izdarīt. Iespējams, man ir bijusi pārāk maza pieredze ar šiem jautājumiem. Tomēr nevēlos iedziļināties šausmu stāstos, ko “runā tauta”, utt.

Tomēr pārsvarā visa sadarbība ar valsts un pašvaldību darbiniekiem kā valsts iedzīvotājam, ir bijusi klātienē, kad mana uzbāzīgā personība neļauj novērsties, kamēr jautājums nav atrisināts.

Kā sadarbības partneris valsts iestādēm, kas 5gadus piedāvāja izglītības un apmācību iespējas ar pasaules labākajiem speciālistiem jebkurā jautājumā, man tomēr ir dažāda pieredze un ne tikai pozitīva. Es patiešām bieži vien sastapos ar cilvēkiem, kas ir gatavi darboties, realizēt, cīnīties, atbalstīt.. bet turpat blakus bija arī neiecietība no augsta līmeņa valsts varas pārstāvjiem, mēģinājumi panākt sev nepieciešamus lēmumus, kas saistījās ar turpmāku karjeras attīstību ar negodīgiem un pat nelikumīgiem risinājumiem. Ko ar to vēlos pateikt? Cilvēki ir dažādi.. kā visur.

Es neuzskatu, ka ierēdņi būtu kas ļauns, viņi nevēlas strādāt pilsētas vai valsts labā, viņi nesaprot un nevēlas saprast, nemāk un nevēlas iemācīties.. tā nav. Tomēr ir daži ierobežojumi, ar kuriem būs jāsaskaras jebkuras jaunas iniciatīvas nesējiem.

Ierēdņu hierarhija (Chain of Command).

Tev nebūs darīt neko bez sava tiešā priekšnieka ziņas. Domāju, ka visiem vai gandrīz visiem GovCamp ne-konferences dalībniekiem, kas darbojas valsts un pašvaldību institūcijās, amata aprakstā ir minēts, ka “viedokli, kas skar organizācijas intereses atļauts izteikt tikai ar tiešā vadītāja/ sab.attiecību nodaļas vadītāja piekrišanu” vai līdzīgi. Tad arī vairāk par preses relīžu pārpublicēšanu un sausa “viedokļa” atgremošanu mēs nekad nevienā emuārā, čivnājumā vai savādāk nesaņemsim. Kuram tas ir interesanti?

Ideālā variantā, protams, būtu šī divvirzienu komunikācija, kuras laikā ne tikai tiek izmestas frāzes par paveikto, bet arī veiktas aptaujas, monitorēts sabiedrības noskaņojums dažādos jautājumos, kuri tuvākā laikā jāizlemj, veiktas reprezentatīvas aptaujas par notikušo un plānoto, utt. Vai to iespējams izdarīt no Twitter konta, kurš pirms tam 6mēnešus ir spļāvis tikai preses relīzes?? Vai kāds pamanīs šo interesi?

Pagājušā gadā sabiedrības labā nostrādātas 370 000 piespiedu darba stundas: http://tinyurl.com/yzfyvd71:24 PM Jan 14th from web

Par to, ka esam pārvākušies uz bijušo ĀM ēku, šodien raksta Latvijas Avīze: http://tinyurl.com/ydgfnmc11:36 AM Jan 13th from web

Šonedēļ VZD Latgales reģionālā nodaļa un tās Rēzeknes birojs pārceļas uz jaunām telpām: http://tinyurl.com/ylaa5sr11:19 AM Jan 11th from web

Ja kāds šeit redz divvirzienu komunikāciju, lūdzu, parādiet arī man. Visvairāk izskatās pēc “Yess, mēs esam Twitter.. rakstam, rakstam, būs interesanti. Eu, mums seko 264cilvēki!!!”.

Protams, sociālās platformas ir lieliska vieta, kur dzirdēt.. klausīties, ko cilvēki runā par konkrēto organizāciju.. jautājumu.. problēmu.. Ceru, ka tieši ar to arī nodarbojas šie speciālisti, kas pavada laiku rakstot preses relīzes un atskaites.

Vai es kādā no valsts iestāžu Twitter profiliem atradu kādu informāciju par vienošanos ar SVF? Varbūt par plānoto valsts nodokļu politiku nākamajiem 5gadiem? Varbūt pirms tam, kad izlēma pacelt nodokļus kaut kur tika uzdots jautājums: kuru nodokļu pacelšana varētu visskarbāk skart Tavu ģimenes budžetu, lai noskaidrotu, ko iedzīvotāji uzskata par izdevīgāko vai mazāk ietekmējošo maznodrošināto slāni? Klau, varbūt tikai es šādas aptaujas nekur neesmu redzējis, ja neskaita populārākos ziņu portālus, kur arī ir iespējams ieskatīties, lai noskaidrotu sabiedrības noskaņojumu.. Vai kādam tas ir interesants?

Ir uzsākta lavīna. Kas tālāk?

Providus aktīvistes Ivetas Kažokas vārdiem, “ir uzsākta lavīna valsts pārvaldes sistēmā”, aktīvi cilvēki iesaistās, valsts un pašvaldību institūcijas sāks apzināties, ka jādodas pie cilvēkiem, lai viņus satiktu ne tikai pirmsvēlēšanu kampaņu laikā, bet arī ikdienā un tas nemaz nav sarežģīti, ja pārzina dažus no noslēpumainajiem digitālās komunikācijas līdzekļiem. Lieliski. Kas tālāk?

Manuprāt, tajā mirklī, kad šīs iespējas tikai sāk izmantot, jau jāsāk runāt par kvalitāti. Jāatbild uz jautājumu- kāpēc? Un, ja vairs nepastāv jautājums, vai organizācijai ir nepieciešams Twitter konts.. jānāk jautājumam- kāpēc cilvēkiem tas būs nepieciešams? Kāpēc iedzīvotājiem tas palīdzēs dzīvot? Vai preses relīžu vienveidīgā vienvieziena komunikācija kaut nedaudz uzlabos dzīvi tantei Bauskā? Vai tā ir Web 2.0 pamatidejas atspoguļojums?

Vai iepriekš minētā valsts aparāta hierarhija, ko mēs nenomainīsim ne viena, ne trīs gadu laikā, pieļauj atvērtu komunikāciju ar sabiedrību, kā to uzsākuši daudzi uzņēmumi, dzirdot, ko par tiem runā jebkurā vietā? Lattelecom ir tikai viens no veiksmīgākajiem stāstiem šajā 2.0 līmeņa komunikācijā..

Tātad piemēri ir.. iespējas ir.. cilvēki, lai arī 70 no visas ierēdniecības armijas, tomēr kodols pārmaiņām- ir.. izskatās, ka ir visi priekšnoteikumu, lai veiktu apvērsumu valsts un pašvaldību komunikācijā ar sabiedrību..

Tomēr jārēķinās ar viedokli, ka cilvēki neko nezina par GovCamp un uzskatīs iniciatīvu par tukšu laika šķērdēšanu par nodokļu maksātāju naudu. Šo viedokli pastiprina sarunas par to, ka valsts un pašvaldību institūcijās būtu jāatjauno pieeja draugiem.lv, kas izskanēja ne-konferencē. Manuprāt, daudz lietderīgāk būtu radīt jaunas vides, kuras būtu iespējams popularizēt jau esošajās sociālajās platformās, lai panāktu iesaistīšanos.. vai iespējams popularizēt GovCamp ideālus komerciālā portālā? Vai tomēr tas ir laika zaglis?

Lai arī GovCamp tika parādīts visos lielākajos ziņu kanālos, cilvēku izpratne par šo iniciatīvu nav palielinājusies ārpus Twitter un GovCamp iniciatoru un atbalstītāju loka. Šī 15minūšu popularitāte masu mēdijos nav devusi izprati par GovCamp kā par paliekošu, dzīvotspējīgu iniciatīvu, kas uzlabos valsts iedzīvotāju (valsts pārvaldes klientu) dzīvi ikdienā.. Pie tā vēl daudz jāstrādā..

Šodiena..

Jā, Dombrovskim ir video blogs, kas dod iespēju pateikt, kas ir svarīgi.. ir Twitter konts.. varbūt vēl kaut kas, kas parāda viņa attieksmi, domas un darbus.. Pilnībā respektējot Valdi par izturību, cīņassparu un uzņēmību, vēlos piedāvāt nelielu salīdzinājumu..

Valda Dombrovska jaunākais stāsts par to, kas noticis šonedēļ:

Un prezidenta Obamas līdzīga rakstura atskaite..

Protams, runa ir par komunikāciju.. un, iespējams, kādam radīsies kāda iedvesma.. zinu, ka cilvēki ir dažādi, runas stils ir atšķirīgs, tomēr- manuprāt, runa ir par attieksmi.. pret sevi, sarunu biedru, organizāciju.. un valsti..

Šis raksts bija vēl garāks, tomēr nolēmu to sadalīt divās daļās.. Otrā daļa- par uzticēšanos un sabiedrības iesaistīšanos.

Trackback URL

godīgums, GovCamp, govcampLV, Klientu apkalpošana, ne-konference, valsts pārvalde